Jaunākie raksti
Meklē svarīgāko informāciju vienuviet!
Mikrobioms – kas par to jāzina ikvienam?
Lasīt vairākSkatīt visus rakstus
Aktualitātes
Bērnu veselība
D vitamīns
Imunitātei
Probiotikas
Sievietes veselība
Vēdera veselība
“Ātras kājas” – kas notiek ar organismu pēc caurejas un kā tam palīdzēt?
Akūta caureja, īpaši, ja to izraisījis vīruss, ir milzīgs satricinājums visam zarnu traktam. Tā atstāj iespaidu uz vispārējo veselību un imunitāti. Par caureju runāt nav ne viegli, ne patīkami, tomēr caurejas gadījumā daudz labāk varam atbalstīt savu organismu, ja saprotam, kas ar to notiek. Šajā rakstā uzzini, kā caureja ietekmē organismu un kā ātrāk atgūt…
Lasīt vairāk →Mikrobioms: pasaule mazuļa organismā
Vecāki vienmēr vēl savam mazulim visu to labāko, īpaši rūpējoties par viņa veselību un attīstību. Tomēr viena no svarīgākajām un aizraujošākajām mazuļa attīstības pasaulēm ir tā, kuru paši neredzam, lai gan tā nepārtraukti darbojas katru dienu. Šī neredzamā sistēma ir mikrobioms – sarežģīta un daudzveidīga mikroorganismu kopiena, kas mīt ikvienā no mums, arī mazuļa ķermenī.…
Lasīt vairāk →Kā uzturs ietekmē mūsu zarnu mikrobiomu?
Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē zarnu mikrobioma sastāvu un funkcionalitāti [1]. Pats mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma…
Lasīt vairāk →Mikrobioms – kas par to jāzina ikvienam?
Mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma mūsu veselībā un labsajūtā. Tāpēc ir īpaši svarīgi saprast to, kā mikrobioms piedalās mūsu ikdienas…
Lasīt vairāk →Vairāk ne vienmēr ir labāk – kas jāzina par probiotikām?
Tautā iemīļots teiciens “jo vairāk, jo labāk”, bet tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Šāds gadījums attiecināms arī uz probiotikām jeb labajām baktērijām. Teiciens, lai arī labskanīgs, vismaz šajā gadījumā ir mīts. Iedziļināmies zarnu trakta darbībā un arī priekšnoteikumos, kādām jābūt labajām baktērijām. Mūsu zarnu traktā dzīvo neskaitāmi daudz un dažādas baktērijas. Tās var būt labvēlīgas,…
Lasīt vairāk →Sagatavo imunitāti rudenim
Vasara ir laiks, kad bērns saulē pavada visvairāk laika. Un lai gan varētu šķist, ka ar šiem saules stariem pietiek, lai uzturētu optimālu D vitamīna līmeni, situācija ir tālu no ideālas. D vitamīna sintēzi ādā aizkavē saules aizsargkrēmi un apģērbs, savukārt, neapdomīgi ilgi atrodoties tiešos saules staros, bērna maigā āda var apdegt. Veselības speciālisti iesaka…
Lasīt vairāk →Vai D vitamīns papildus jāuzņem vasarā?
D vitamīns jau izsenis tiek saukts par saules vitamīnu, jo to iespējams saņemt ne tikai ar pārtiku, bet arī no saules stariem. Priekšstats, ka D vitamīnu iegūstam vairāk tieši vasarā, ir patiess, bet ne viss ir tik rožaini, kā varētu likties. D vitamīna sintēzi ādā ietekmē dažādi faktori – kad un cik bieži uzturamies saulē,…
Lasīt vairāk →Medikamenti un intīmā veselība
Medikamentus visbiežāk lietojam tad, kad mums jau ir kādas veselības problēmas. Lai arī medikamenti ir nepieciešami, lai uzveiktu slimības, to lietošana var radīt arī negaidītas blakusparādības. Izrādās – sievietes intīmo mikrofloru var negatīvi ietekmēt plašs klāsts dažādu medikamentu! Kādu zāļu lietošanas laikā nepieciešams pievērst īpašu uzmanību intīmajai mikroflorai? Pirms izpētām medikamentu grupas un to, kāpēc…
Lasīt vairāk →Lubrikanti sievietēm – viss, kas par to jāzina
Lubrikanti ir svarīga daļa no komforta dzimumsakaru laikā, par ko nereti neaizdomājamies. Tas ir mīts, ka veselai sievietei dzimumdzīves laikā lubrikanti nav nepieciešami – katram ķermenim ir savas vajadzības, par kurām nepieciešams parūpēties savas labsajūtas vārdā. Veikalos pieejami dažādi lubrikanti ar atšķirīgiem sastāviem un pielietojumu. Kam pievērst uzmanību lubrikanta izvēlē? Pieejamo lubrikantu izvēle ir tik…
Lasīt vairāk →Karsts un mitrs – intīmā labsajūta vasarā
Līdz ar vasaras iestāšanos tiek atklāta arī peldkostīmu sezona. Karstajā laikā atveldzēšanās baseinā, upē vai jūrā ir tik patīkama! Tomēr nedrīkst aizmirst par savu intīmo veselību, jo tieši karsti un mitri apstākļi var pilnībā izjaukt intīmās zonas dabisko līdzsvaru. Un tad gan vairs nebūs glābiņa, jo nieze, nepatīkams aromāts vai pat sāpes būs vienīgais par…
Lasīt vairāk →Intīmās dzīves nedienas – kā uzlabot savu labsajūtu?
Diskomforts intīmajā zonā ir ļoti delikāta problēma, kas ne tikai ļoti ietekmē sievietes ikdienas pašsajūtu, bet arī var liecināt arī par nopietnākām, ar veselību saistītām problēmām. Biežākās sūdzības, kādas parasti tiek atzīmētas, ir sausuma sajūta, nieze, izdalījumu palielināšanās, to krāsas un smaržas maiņa, sāpes dzimumakta laikā un sāpīga urinācija. Kāpēc rodas šādas sūdzības un kā…
Lasīt vairāk →Intīmā dzīve pēc 40
Sievietes pēc 40 gadu vecuma norāda uz vairākām izmaiņām, kas saistītas ar dzimumdzīvi – diskomforts seksa laikā, krītas vēlme pēc intīmās tuvības, menopauzes hormonālo izmaiņu ietekme uz sievietes pašsajūtu. Protams, katra sieviete šīs pārmaiņas savā ķermenī izjūt dažādi, tomēr nenoliedzami, šis ir laiks, kad ir būtiski sevī ieklausīties un parūpēties par savu labsajūtu. Lai gan…
Lasīt vairāk →Vēdera trauksme – salīdzinām kefīru un probiotikas
Kad vēders sāk streikot, meklējam veidus, kā parūpēties par tā labsajūtu. Par skābpiena produktu labo ietekmi uz mūsu zarnu traktu dzirdēts jau izsenis. Nav melots, jo kefīru vai jogurtu tiešām var uzskatīt par veselību veicinošiem, ja vien produkta etiķetē norādīto probiotisko baktēriju daudzums ir atbilstoši liels un labo baktēriju celmi ir ar zinātniskiem pierādījumiem. Konsultējamies…
Lasīt vairāk →Labam miegam svarīga gremošanas sistēma
Vai zināji, ka mēs miegā pavadām aptuveni trešo daļu savas dzīves? Zināms, ka pieaugušam cilvēkam vēlams diennaktī pavadīt dusā vismaz 6–8 stundas, lai justos atpūties. Dažādo dzīves apstākļu dēļ miega kvalitāte mums katram var atšķirties. Iemesli miega traucējumiem var būt ļoti dažādi un pat ļoti neparasti. Viens no tiem – mūsu vēders! Konsultējamies ar gastroenterologu,…
Lasīt vairāk →Lietojot antibiotikas sašķobās vēders – ko nu?
Antibiotikas ir viens no mūsdienu medicīnas stūrakmeņiem. Tās ārsti visbiežāk rekomendē lietot tieši pie baktēriju izraisītām infekcijām, un gandrīz katram no mums tās kādreiz nācies izmantot. Vai zināji, ka, lietojot antibiotikas, speciālisti rekomendē papildus uzņemt arī labās baktērijas jeb probiotikas? Lasi tālāk un uzzini kāpēc! Mūsu zarnu traktā mājo milzīgs skaits baktēriju, kas, atrodoties savstarpējā…
Lasīt vairāk →Kefīrs vai labās baktērijas – ko izvēlēties?
Par skābpiena produktu labo ietekmi uz mūsu zarnu traktu dzirdēts jau izsenis. Nav melots, jo kefīru vai jogurtu tiešām var uzskatīt par veselību veicinošiem, ja vien produkta etiķetē norādīto probiotisko baktēriju daudzums ir atbilstoši liels, un labo baktēriju celmi ir ar zinātniskiem pierādījumiem. Konsultējamies ar gastroenterologu, kādos gadījumos varam iztikt ar glāzi kefīra, bet kādos…
Lasīt vairāk →Kas labajām baktērijām kopigs ar imunitāti?
Vēdera veselība vienmēr bijusi aktuāla tēma, it sevišķi laikā, kad dzīves straujais ritms ietekmē gan mūsu ēdienreizes, gan stresa līmeni. It sevišķi pēc vasaras, kad palielināsies pulcēšanās iekštelpās kā darbā, tā skolā, un iespēja sastapties ar dažādiem sezonāliem vīrusiem. Noskaidrosim, kā labās baktērijas var palīdzēt šajā rudens sezonā tavai imunitātei. Kāda ir labo baktēriju nozīme?…
Lasīt vairāk →Imunitāte draudzējas ar gremošanas sistēmu
Šī ziema mūs nelutina ar laikapstākļiem, kā arī apkārt klejo vīrusi, un pie novājinātas imunitātes tos ir viegli saķert. Konsultējāmies ar gastroenterologu, lai noskaidrotu, kā gremošanas mikroflora saistāma ar imunitāti un kā to veicināt. Ir noskaidrots, ka 70 – 80% no organisma imūnajām šūnām atrodas kuņģa-zarnu traktā. Zarnu mikrofloru bieži mēdz dēvēt par “papildus orgānu”,…
Lasīt vairāk →Vai zinām visu par D vitamīnu?
Dr. Maija Gureviča skaidro, ka ikdienas praksē ievērojusi, ka sabiedrība ir labi informēta par D vitamīna lietošanas nozīmi, un tas priecē. Bet vienlaikus pastāv arī daudzi mīti par D vitamīna uzņemšanu un papildu lietošanu. Ar kādiem biežākajiem mītiem par D vitamīnu saskaramies? 1. Mīts: “Recepšu D vitamīns ir visdrošākais un efektīvākais” Recepšu (neaktīvā) D vitamīna…
Lasīt vairāk →Uztura bagātinātāju kombinācija laimes sajutai
Agrs pavasaris ir laiks, kad biežāk jūtamies nomākti un bez spēka. Lai arī laikapstākļi mūs lutina biežāk, patiesībā tā nav tikai saule, pēc kuras ilgojas mūsu organisms. Noskaidrots, ka D vitamīnam un Omega-3 taukskābēm ir pozitīva ietekme uz serotonīna līmeni jeb tautā sauktu arī par laimes hormonu. D vitamīna un Omega-3 taukskābju kombinācija ir sevišķi…
Lasīt vairāk →Svarīgais magnijs D vitamīna uzņemšanā
Pēdējo gadu pandēmijas izgaismots un popularitātē audzis ir par “saules vitamīnu” dēvētais D vitamīns. Teju ikviens zina šī vitamīna būtisko ietekmi uz imunitāti un kaulu veselību un nepieciešamību to uzņemt katru dienu. Taču mazāk izplatīta ir D vitamīna nesaraujamā saikne ar magniju. Izrādās – magnijs veicina D vitamīna uzsūkšanos cilvēka organismā! Kādēļ nepieciešams uzņemt D…
Lasīt vairāk →Pieci padomi pret pavasara nogurumu
Pavasaris daudziem asociējas ne vien ar patīkamām pārmaiņām laikapstākļos, bet arī vispārēju nogurumu. Sākam meklēt risinājumus sezonālajam pavasara nogurumam jau laicīgi, ieviešot korekcijas uzturā un vitamīnu plauktā! Apkopojām piecus labus padomus, kā atvieglot ķermeņa pārejas procesu no ziemas uz pavasari. Ir normāli dažreiz justies nomāktam vai nogurušam. Ikdienas situācijas no mums prasa ne tikai fizisku,…
Lasīt vairāk →Nestrādā galva – kas vajadzīgs asākam prātam?
Iztukšota jau kārtējā kafijas tasīte, bet sakoncentrēties darbam tā arī nevar… Prāta nogurums ir zināma sajūta, kas nomoka daudzu cilvēku ikdienu. Ko varam darīt, lai veicinātu prāta veselību? Rūpes par prāta spējām ir svarīgas un tām ir vērts pievērst īpašu uzmanību. Profilaktiski mūsu smadzenēm par labu nāk veselīgs un sabalansēts uzturs, regulāras un mērenas fiziskās…
Lasīt vairāk →Ko darit, ja piemeklējis kārtējais vīruss?
Slikta pašsajūta Aizlikts deguns un bieža šķaudīšana? Sāpošs kakls, klepus un nogurums? Visticamāk tā ir saaukstēšanās, ko izraisījis kāds no 200 vīrusiem, kas cilvēkam šķaudot vai klepojot, nokļuvuši gaisā. Ja papildus iepriekš minētajiem simptomiem pievienojies drudzis – 38 grādi un vairāk, galvas sāpes, muskuļu sāpes, izteikts nogurums, caureja, nelabums, vai vemšana, ļoti iespējams, ka tā…
Lasīt vairāk →Kas jāzina par D vitamīna trūkumu?
D vitamīns, kāpēc tas ir tik īpašs? Noteikti esat pamanījuši, ka beidzamajā laikā uzmanības centrā ir nonācis D vitamīns. Un tas ir saprotami, jo D vitamīns ir īpašs – galvenokārt tas izstrādājas ādā saules ietekmē, kas ir viena no sarežģītākajām vitamīnu vielmaiņām un tās norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība. Tiek lēsts, ka…
Lasīt vairāk →Kā pareizi lietot D vitamīnu?
Vai pastāv kādi īpaši nosacījumi, kad un kā vislabāk lietot D vitamīnu, lai organisms saņemtu maksimāli iespējamo labumu, stāsta endokrinoloģe Maija Gureviča. Vispirms – kas ir D vitamīns? D vitamīns ir arī hormons, un tas palīdz uzsūkties kalcijam organismā, tātad ir stipru un veselu kaulu draugs, kā arī lielā mērā ietekmē mūsu imūnās sistēmas darbību.…
Lasīt vairāk →Kā atgūties no svētku pārēšanās?
Svētki mūs nereti lutina ar garākām brīvdienām. Tiek apciemoti vecāki, radi, draugi un neizbēgami, katrs no mums mielojies ar liesākiem un treknākiem svētku gardumiem. Tā nu tas ir - cilvēki svētkos ēd vairāk un daudz mazāk domā par veselīgu uzturu, bet pēc svētkiem - bikses ciet neiet! Šī iemesla dēļ ielūkojāmies speciālistu sniegtajos padomos, ko…
Lasīt vairāk →D vitamīns veseliem kauliem
“Uzskatu, ka ikvienam, kuram krītot bijis kāds lūzums, ir jāpārbauda kalcija un D vitamīna līmenis asinīs. Īpaši, ja cilvēks slimo ar astmu un lieto kortikosteroīdu preparātus,” stāsta Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas (LOPIA) valdes priekšsēdētāja Aina Bajaruna. Pirms vairākiem gadiem neciešamu muguras sāpju dēļ Aina bez atpūtas nespēja noiet kājām pat vienu trolejbusa pieturu.…
Lasīt vairāk →D vitamīns pret saaukstēšanos
Lielbritānijas Nacionālā Veselības dienesta atbalstītais pētījums [1] apstiprina, ka, lietojot D vitamīnu regulārās un pietiekamās devās, var samazināt elpceļu slimību risku pat par 50%. D vitamīna lietošana ik dienas var pasargāt cilvēkus no saaukstēšanās slimībām, kas mūsu platuma grādos sevišķi aktuālas ir rudens un ziemas mēnešos. Pētījums publicēts laikrakstā “Britu medicīnas žurnāls” (British Medical Journal),…
Lasīt vairāk →D vitamīns Latvijā ziemā
Pēdējos gados D vitamīna tēma ir kļuvusi aktuāla visā pasaulē, it īpaši valstīs, kuras atrodas tālu uz ziemeļiem no ekvatora, kur ar saules stariem vien nepietiek, lai organismā rastos pietiekami daudz D vitamīna. Bieži cilvēki jautā: “Kad mēs augām, kā tad iztikām, nelietojot D vitamīnu papildus?” Tomēr jāņem vērā, ka: pirmkārt, dzīves stils ir mainījies.…
Lasīt vairāk →D vitamīns cauri laikiem
Mūsdienās daudzas ikdienas lietas, kļūst tik pašsaprotamas, ka nesenā pagātne ar melnbaltajām fotogrāfijām šķiet aizmirsta. Izdzirdot vārdu „vitamīns” sejā neviļus var parādīties smaids, liecinot, ka par šo „sīko vienību” visu jau zinām. Patiesībā vitamīni nav sīka vienība, jo pirms dažiem gadsimtiem vitamīna trūkums organismā līdzinājās nāves rēgam, kas savā ceļā nopļāva milzum daudz ļaužu. Tā…
Lasīt vairāk →D vitamīns – vai varam uzņemt vasarā visam gadam?
Lai gan šogad vasara iesākās sevišķi karsta un jūniju pavadījām teju bez nokrišņiem, katrs pats sev varam pajautāt, cik stundas ikdienā šādā laikā pavadām ārā. Karstais laiks un modernās dzīves modelis mūs stipri piesaista iekštelpām – iegūt vajadzīgo D vitamīna līmeni asinīs vasarā ar sauli paliek arvien sarežģītāk. Agrākos laikos pastāvēja uzskats, ka vasarā D…
Lasīt vairāk →Kā pasargāt bērnu no rudens vīrusiem
Kas ir imunitāte? 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādiem slimību ierosinātājiem un to rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Ir iedzimtā imunitāte, ko nodrošina organisma iedzimtās īpatnības, un iegūtā imunitāte, kas rodas mūža gaitā, un pēcnācējam tā neiedzimst. Mazulis nepiedzimst ar gatavu, stipru imunitāti, tā attīstās…
Lasīt vairāk →D vitamīns bērna imunitātei
Lai gan par D vitamīna nozīmi runāts gana plaši, aizvien daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā neuzņem tik ļoti nepieciešamo D vitamīna profilaktisko devu. Jānorāda, ka tā uzņemšana ir akūti svarīga ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem jau kopš piedzimšanas brīža. Kā sarunā ar Māmiņu Klubu norāda bērnu endokrinoloģe Una Lauga-Tuniņa, D vitamīns bērniem ir ļoti svarīgs,…
Lasīt vairāk →Bērns vasaras saulē – vai pamats uztraukumam?
Jebkuram bērnam vasara ir īpašs laiks. Draugi, spēles, svaigs gaiss un saule ir neatņemamas siltā laika sastāvdaļas. Bet, neskatoties uz vasaras priekiem, nedrīkst aizmirst arī par saules ultravioletā (UV) starojuma ietekmi uz bērna maigo ādu. Pierādīts, ka cilvēks lielāko saules starojuma devu saņem līdz 18 gadu vecumam, un, kaut arī jaunībā saules ietekmi jūtam mazāk,…
Lasīt vairāk →TOP 3 mīti par labajām baktērijām
Vēdera sāpes un pūšanās ir neizbēgama parādība – to ietekmē ne tikai izmaiņas uzturā, bet pat tik vienkāršas lietas kā stress vai antibiotiku lietošana. Lai gan tautas medicīnā ir daudz triku šādu situāciju atvieglošanai, ne vienmēr «vienkāršākā» atbilde ir tā pareizā. Zemāk lasi, kādi ir galvenie mīti par labajām baktērijām jeb probiotikām, ko esam dzirdējuši,…
Lasīt vairāk →Sauli var arī pārdozēt
Sākoties siltajam laikam, gandrīz katrs vēlas mazliet pagozēties saulītē, ķerot iedegumu. Bet vai esi aizdomājusies, ka sauli var arī “pārdozēt”? Saule izstaro UV (ultravioleto) radiāciju, kas ne tikai palīdz mūsu ādā sintezēties D vitamīnam, bet, diemžēl, arī ir kā galvenais riska faktors vairākiem ādās vēža veidiem. Amerikas Vēža biedrība uzsver arī UV starojuma nepārprotamo ietekmi…
Lasīt vairāk →Saldāks miegs mazulim – iemainam kolikas pret stundu miega
Vajadzība rūpēties par miega kvalitāti ik dienu ieņem nozīmīgāku lomu mazuļu aprūpē, jo arvien vairāk pētījumu apliecina, ka kvalitatīvs un pietiekams miegs veicina bērna kognitīvās spējas. Savukārt kolikas (sāpīga gāzīšu uzkrāšanās zīdaiņa zarnās) zīdainim rada lielu diskomfortu, ilgstošu raudāšanu un samazina miega ilgumu. Kā novērst kolikas un palielināt diennakts miega ilgumu mazulim? Vide ir ietekmējošs…
Lasīt vairāk →Peldsezonas atklāšana – kā parūpēties par sevi?
Kas gan varētu būt labāks par peldēšanās sezonas atklāšanu vasaras sākumā? Saulīte silda, un ūdens pie jūras, dīķa vai baseina ir sevišķi vilinošs. Tā ir sagadījies, ka sievietes anotomiskā uzbūve liek mums būt mazliet vērīgākām, lai negaidīti neizraisītu veselības problēmas intīmajā zonā. Uzzini, kas būtu jāzina katrai sievietei, lai peldēšanās nesagādātu negaidītus pārsteigumus un peldsezonas…
Lasīt vairāk →Pēcdzemdību diskomforts – kā sev palīdzēt?
Pēc dzemdībām sievietes ķermenis piedzīvo daudz un dažādu pārmaiņu, kā emocionāli, tā fiziski. Šīs pārmaiņas ir cieši saistītas ar izmaiņām hormonu līmeņos, vielmaiņā un imūnās sistēmas darbībā. Izmaiņas sievietes maksts mikroflorā var būtiski ietekmēt sievietes pēcdzemdību pašsajūtu. Kam nepieciešams pievērst uzmanību pēc dzemdībām, lai gādātu par maksimāli gludu maksts mikrofloras atgūšanos? Jebkuras sievietes ķermenī normāla…
Lasīt vairāk →Menopauzes radīts diskomforts – kā sev palīdzēt?
Menopauze ir dabisks process, ar kuru savas dzīves laikā lemts saskarties ikvienai sievietei. Latvijā vidējais vecums, kurā iestājas šīs hormonālās pārmaiņas, ir vidēji 45–55 gadi. Menopauzi raksturo izmaiņas sievietes ķermenī, kas rodas hormonu estrogēna un progesterona trūkuma dēļ. Kā tas izpaužas? Estrogēna deficīts izraisa virkni dažādu simptomu, piemēram, agrīni menopauzē var būt novērojami karstuma viļņi,…
Lasīt vairāk →Ilgstošs stress – kāda tam ietekme uz vēdera labsajutu
Ilgstošs stress kļuvis par ikdienu lielai daļai cilvēku. Mūsu straujā un dinamiskā darba vide nosaka, ka ne mirkli nevaram būt pilnīgi atslābuši. Diemžēl pie šāda dzīves modeļa ciešs mūsu gremošanas trakts un ne tikai. Mūsdienās par aizvien aktuālāku problēmu kļūst tā sauktās «nespecifiskās vēdera sūdzības», dēvētas arī vienkārši par diskomfortu. Tas visbiežāk izpaužas kā slikta…
Lasīt vairāk →D vitamīna uzņemšana – riski ādai
Sākoties siltajam laikam, gandrīz katrs vēlas kaut mazliet pagozēties saulē. Teju ikkatram zināms, ka vasarā šis ir labs veids, kā papildu atpūtai uzņemt D vitamīnu. Bet vai D vitamīna uzņemšana ar sauli ir vienlaikus efektīvs un mums nekaitīgs process? Saule izstaro UV (ultravioleto) radiāciju, kas palīdz mūsu ādā sintezēties D vitamīnam. Bet jāatceras, ka tas…
Lasīt vairāk →Bērns un D vitamīns – vai ar sauli pietiek?
Vasara ikkatram bērnam ir laiks atpūtai un piedzīvojumiem ar draugiem. Dzīvošana tuvāk pie dabas un atrašanās saulē ir izcila iespēja uzņemt skolas laikā izsīkušo enerģiju. Šķiet, ka vasaras laikā no saules bērns uzņem arī mūsu platuma grādos tik ļoti trūkstošo D vitamīnu. Bet vai ar brīvā laika pavadīšanu saulē pietiek? Lai gan vasara tik tiešām…
Lasīt vairāk →Bērna imunitātes šūpulis – mikroflora
Kā veidojas bērna zarnu mikroflora? Par zarnu mikrofloru sauc aptuveni 100 triljonu baktēriju, sēņu, amēbu un citu mikroorganismu kopumu, kas apdzīvo vesela cilvēka zarnu traktu. Zīdainim zarnu mikroflora sāk veidoties jau dzemdību laikā nonākot saskarsmē ar mātes dzemdību ceļos esošajiem mikroorganismiem. Tālāk jau zarnu mikroflora turpina nobriest pati un mainīties visu dzīvi. Ir noskaidrots, ka…
Lasīt vairāk →“Ātras kājas” – kas notiek ar organismu pēc caurejas un kā tam palīdzēt?
Akūta caureja, īpaši, ja to izraisījis vīruss, ir milzīgs satricinājums visam zarnu traktam. Tā atstāj iespaidu uz vispārējo veselību un imunitāti. Par caureju runāt nav ne viegli, ne patīkami, tomēr caurejas gadījumā daudz labāk varam atbalstīt savu organismu, ja saprotam, kas ar to notiek. Šajā rakstā uzzini, kā caureja ietekmē organismu un kā ātrāk atgūt…
Lasīt vairāk →Mikrobioms: pasaule mazuļa organismā
Vecāki vienmēr vēl savam mazulim visu to labāko, īpaši rūpējoties par viņa veselību un attīstību. Tomēr viena no svarīgākajām un aizraujošākajām mazuļa attīstības pasaulēm ir tā, kuru paši neredzam, lai gan tā nepārtraukti darbojas katru dienu. Šī neredzamā sistēma ir mikrobioms – sarežģīta un daudzveidīga mikroorganismu kopiena, kas mīt ikvienā no mums, arī mazuļa ķermenī.…
Lasīt vairāk →Kā uzturs ietekmē mūsu zarnu mikrobiomu?
Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē zarnu mikrobioma sastāvu un funkcionalitāti [1]. Pats mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma…
Lasīt vairāk →Mikrobioms – kas par to jāzina ikvienam?
Mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma mūsu veselībā un labsajūtā. Tāpēc ir īpaši svarīgi saprast to, kā mikrobioms piedalās mūsu ikdienas…
Lasīt vairāk →TOP 3 mīti par labajām baktērijām
Vēdera sāpes un pūšanās ir neizbēgama parādība – to ietekmē ne tikai izmaiņas uzturā, bet pat tik vienkāršas lietas kā stress vai antibiotiku lietošana. Lai gan tautas medicīnā ir daudz triku šādu situāciju atvieglošanai, ne vienmēr «vienkāršākā» atbilde ir tā pareizā. Zemāk lasi, kādi ir galvenie mīti par labajām baktērijām jeb probiotikām, ko esam dzirdējuši,…
Lasīt vairāk →Sauli var arī pārdozēt
Sākoties siltajam laikam, gandrīz katrs vēlas mazliet pagozēties saulītē, ķerot iedegumu. Bet vai esi aizdomājusies, ka sauli var arī “pārdozēt”? Saule izstaro UV (ultravioleto) radiāciju, kas ne tikai palīdz mūsu ādā sintezēties D vitamīnam, bet, diemžēl, arī ir kā galvenais riska faktors vairākiem ādās vēža veidiem. Amerikas Vēža biedrība uzsver arī UV starojuma nepārprotamo ietekmi…
Lasīt vairāk →Saldāks miegs mazulim – iemainam kolikas pret stundu miega
Vajadzība rūpēties par miega kvalitāti ik dienu ieņem nozīmīgāku lomu mazuļu aprūpē, jo arvien vairāk pētījumu apliecina, ka kvalitatīvs un pietiekams miegs veicina bērna kognitīvās spējas. Savukārt kolikas (sāpīga gāzīšu uzkrāšanās zīdaiņa zarnās) zīdainim rada lielu diskomfortu, ilgstošu raudāšanu un samazina miega ilgumu. Kā novērst kolikas un palielināt diennakts miega ilgumu mazulim? Vide ir ietekmējošs…
Lasīt vairāk →Peldsezonas atklāšana – kā parūpēties par sevi?
Kas gan varētu būt labāks par peldēšanās sezonas atklāšanu vasaras sākumā? Saulīte silda, un ūdens pie jūras, dīķa vai baseina ir sevišķi vilinošs. Tā ir sagadījies, ka sievietes anotomiskā uzbūve liek mums būt mazliet vērīgākām, lai negaidīti neizraisītu veselības problēmas intīmajā zonā. Uzzini, kas būtu jāzina katrai sievietei, lai peldēšanās nesagādātu negaidītus pārsteigumus un peldsezonas…
Lasīt vairāk →Pēcdzemdību diskomforts – kā sev palīdzēt?
Pēc dzemdībām sievietes ķermenis piedzīvo daudz un dažādu pārmaiņu, kā emocionāli, tā fiziski. Šīs pārmaiņas ir cieši saistītas ar izmaiņām hormonu līmeņos, vielmaiņā un imūnās sistēmas darbībā. Izmaiņas sievietes maksts mikroflorā var būtiski ietekmēt sievietes pēcdzemdību pašsajūtu. Kam nepieciešams pievērst uzmanību pēc dzemdībām, lai gādātu par maksimāli gludu maksts mikrofloras atgūšanos? Jebkuras sievietes ķermenī normāla…
Lasīt vairāk →Menopauzes radīts diskomforts – kā sev palīdzēt?
Menopauze ir dabisks process, ar kuru savas dzīves laikā lemts saskarties ikvienai sievietei. Latvijā vidējais vecums, kurā iestājas šīs hormonālās pārmaiņas, ir vidēji 45–55 gadi. Menopauzi raksturo izmaiņas sievietes ķermenī, kas rodas hormonu estrogēna un progesterona trūkuma dēļ. Kā tas izpaužas? Estrogēna deficīts izraisa virkni dažādu simptomu, piemēram, agrīni menopauzē var būt novērojami karstuma viļņi,…
Lasīt vairāk →Ilgstošs stress – kāda tam ietekme uz vēdera labsajutu
Ilgstošs stress kļuvis par ikdienu lielai daļai cilvēku. Mūsu straujā un dinamiskā darba vide nosaka, ka ne mirkli nevaram būt pilnīgi atslābuši. Diemžēl pie šāda dzīves modeļa ciešs mūsu gremošanas trakts un ne tikai. Mūsdienās par aizvien aktuālāku problēmu kļūst tā sauktās «nespecifiskās vēdera sūdzības», dēvētas arī vienkārši par diskomfortu. Tas visbiežāk izpaužas kā slikta…
Lasīt vairāk →D vitamīna uzņemšana – riski ādai
Sākoties siltajam laikam, gandrīz katrs vēlas kaut mazliet pagozēties saulē. Teju ikkatram zināms, ka vasarā šis ir labs veids, kā papildu atpūtai uzņemt D vitamīnu. Bet vai D vitamīna uzņemšana ar sauli ir vienlaikus efektīvs un mums nekaitīgs process? Saule izstaro UV (ultravioleto) radiāciju, kas palīdz mūsu ādā sintezēties D vitamīnam. Bet jāatceras, ka tas…
Lasīt vairāk →Bērns un D vitamīns – vai ar sauli pietiek?
Vasara ikkatram bērnam ir laiks atpūtai un piedzīvojumiem ar draugiem. Dzīvošana tuvāk pie dabas un atrašanās saulē ir izcila iespēja uzņemt skolas laikā izsīkušo enerģiju. Šķiet, ka vasaras laikā no saules bērns uzņem arī mūsu platuma grādos tik ļoti trūkstošo D vitamīnu. Bet vai ar brīvā laika pavadīšanu saulē pietiek? Lai gan vasara tik tiešām…
Lasīt vairāk →Bērna imunitātes šūpulis – mikroflora
Kā veidojas bērna zarnu mikroflora? Par zarnu mikrofloru sauc aptuveni 100 triljonu baktēriju, sēņu, amēbu un citu mikroorganismu kopumu, kas apdzīvo vesela cilvēka zarnu traktu. Zīdainim zarnu mikroflora sāk veidoties jau dzemdību laikā nonākot saskarsmē ar mātes dzemdību ceļos esošajiem mikroorganismiem. Tālāk jau zarnu mikroflora turpina nobriest pati un mainīties visu dzīvi. Ir noskaidrots, ka…
Lasīt vairāk →Mikrobioms: pasaule mazuļa organismā
Vecāki vienmēr vēl savam mazulim visu to labāko, īpaši rūpējoties par viņa veselību un attīstību. Tomēr viena no svarīgākajām un aizraujošākajām mazuļa attīstības pasaulēm ir tā, kuru paši neredzam, lai gan tā nepārtraukti darbojas katru dienu. Šī neredzamā sistēma ir mikrobioms – sarežģīta un daudzveidīga mikroorganismu kopiena, kas mīt ikvienā no mums, arī mazuļa ķermenī.…
Lasīt vairāk →Kā pasargāt bērnu no rudens vīrusiem
Kas ir imunitāte? 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādiem slimību ierosinātājiem un to rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Ir iedzimtā imunitāte, ko nodrošina organisma iedzimtās īpatnības, un iegūtā imunitāte, kas rodas mūža gaitā, un pēcnācējam tā neiedzimst. Mazulis nepiedzimst ar gatavu, stipru imunitāti, tā attīstās…
Lasīt vairāk →D vitamīns bērna imunitātei
Lai gan par D vitamīna nozīmi runāts gana plaši, aizvien daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā neuzņem tik ļoti nepieciešamo D vitamīna profilaktisko devu. Jānorāda, ka tā uzņemšana ir akūti svarīga ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem jau kopš piedzimšanas brīža. Kā sarunā ar Māmiņu Klubu norāda bērnu endokrinoloģe Una Lauga-Tuniņa, D vitamīns bērniem ir ļoti svarīgs,…
Lasīt vairāk →Bērns vasaras saulē – vai pamats uztraukumam?
Jebkuram bērnam vasara ir īpašs laiks. Draugi, spēles, svaigs gaiss un saule ir neatņemamas siltā laika sastāvdaļas. Bet, neskatoties uz vasaras priekiem, nedrīkst aizmirst arī par saules ultravioletā (UV) starojuma ietekmi uz bērna maigo ādu. Pierādīts, ka cilvēks lielāko saules starojuma devu saņem līdz 18 gadu vecumam, un, kaut arī jaunībā saules ietekmi jūtam mazāk,…
Lasīt vairāk →Saldāks miegs mazulim – iemainam kolikas pret stundu miega
Vajadzība rūpēties par miega kvalitāti ik dienu ieņem nozīmīgāku lomu mazuļu aprūpē, jo arvien vairāk pētījumu apliecina, ka kvalitatīvs un pietiekams miegs veicina bērna kognitīvās spējas. Savukārt kolikas (sāpīga gāzīšu uzkrāšanās zīdaiņa zarnās) zīdainim rada lielu diskomfortu, ilgstošu raudāšanu un samazina miega ilgumu. Kā novērst kolikas un palielināt diennakts miega ilgumu mazulim? Vide ir ietekmējošs…
Lasīt vairāk →Bērns un D vitamīns – vai ar sauli pietiek?
Vasara ikkatram bērnam ir laiks atpūtai un piedzīvojumiem ar draugiem. Dzīvošana tuvāk pie dabas un atrašanās saulē ir izcila iespēja uzņemt skolas laikā izsīkušo enerģiju. Šķiet, ka vasaras laikā no saules bērns uzņem arī mūsu platuma grādos tik ļoti trūkstošo D vitamīnu. Bet vai ar brīvā laika pavadīšanu saulē pietiek? Lai gan vasara tik tiešām…
Lasīt vairāk →Bērna imunitātes šūpulis – mikroflora
Kā veidojas bērna zarnu mikroflora? Par zarnu mikrofloru sauc aptuveni 100 triljonu baktēriju, sēņu, amēbu un citu mikroorganismu kopumu, kas apdzīvo vesela cilvēka zarnu traktu. Zīdainim zarnu mikroflora sāk veidoties jau dzemdību laikā nonākot saskarsmē ar mātes dzemdību ceļos esošajiem mikroorganismiem. Tālāk jau zarnu mikroflora turpina nobriest pati un mainīties visu dzīvi. Ir noskaidrots, ka…
Lasīt vairāk →Sagatavo imunitāti rudenim
Vasara ir laiks, kad bērns saulē pavada visvairāk laika. Un lai gan varētu šķist, ka ar šiem saules stariem pietiek, lai uzturētu optimālu D vitamīna līmeni, situācija ir tālu no ideālas. D vitamīna sintēzi ādā aizkavē saules aizsargkrēmi un apģērbs, savukārt, neapdomīgi ilgi atrodoties tiešos saules staros, bērna maigā āda var apdegt. Veselības speciālisti iesaka…
Lasīt vairāk →Vai D vitamīns papildus jāuzņem vasarā?
D vitamīns jau izsenis tiek saukts par saules vitamīnu, jo to iespējams saņemt ne tikai ar pārtiku, bet arī no saules stariem. Priekšstats, ka D vitamīnu iegūstam vairāk tieši vasarā, ir patiess, bet ne viss ir tik rožaini, kā varētu likties. D vitamīna sintēzi ādā ietekmē dažādi faktori – kad un cik bieži uzturamies saulē,…
Lasīt vairāk →Vai zinām visu par D vitamīnu?
Dr. Maija Gureviča skaidro, ka ikdienas praksē ievērojusi, ka sabiedrība ir labi informēta par D vitamīna lietošanas nozīmi, un tas priecē. Bet vienlaikus pastāv arī daudzi mīti par D vitamīna uzņemšanu un papildu lietošanu. Ar kādiem biežākajiem mītiem par D vitamīnu saskaramies? 1. Mīts: “Recepšu D vitamīns ir visdrošākais un efektīvākais” Recepšu (neaktīvā) D vitamīna…
Lasīt vairāk →Uztura bagātinātāju kombinācija laimes sajutai
Agrs pavasaris ir laiks, kad biežāk jūtamies nomākti un bez spēka. Lai arī laikapstākļi mūs lutina biežāk, patiesībā tā nav tikai saule, pēc kuras ilgojas mūsu organisms. Noskaidrots, ka D vitamīnam un Omega-3 taukskābēm ir pozitīva ietekme uz serotonīna līmeni jeb tautā sauktu arī par laimes hormonu. D vitamīna un Omega-3 taukskābju kombinācija ir sevišķi…
Lasīt vairāk →Svarīgais magnijs D vitamīna uzņemšanā
Pēdējo gadu pandēmijas izgaismots un popularitātē audzis ir par “saules vitamīnu” dēvētais D vitamīns. Teju ikviens zina šī vitamīna būtisko ietekmi uz imunitāti un kaulu veselību un nepieciešamību to uzņemt katru dienu. Taču mazāk izplatīta ir D vitamīna nesaraujamā saikne ar magniju. Izrādās – magnijs veicina D vitamīna uzsūkšanos cilvēka organismā! Kādēļ nepieciešams uzņemt D…
Lasīt vairāk →Pieci padomi pret pavasara nogurumu
Pavasaris daudziem asociējas ne vien ar patīkamām pārmaiņām laikapstākļos, bet arī vispārēju nogurumu. Sākam meklēt risinājumus sezonālajam pavasara nogurumam jau laicīgi, ieviešot korekcijas uzturā un vitamīnu plauktā! Apkopojām piecus labus padomus, kā atvieglot ķermeņa pārejas procesu no ziemas uz pavasari. Ir normāli dažreiz justies nomāktam vai nogurušam. Ikdienas situācijas no mums prasa ne tikai fizisku,…
Lasīt vairāk →Nestrādā galva – kas vajadzīgs asākam prātam?
Iztukšota jau kārtējā kafijas tasīte, bet sakoncentrēties darbam tā arī nevar… Prāta nogurums ir zināma sajūta, kas nomoka daudzu cilvēku ikdienu. Ko varam darīt, lai veicinātu prāta veselību? Rūpes par prāta spējām ir svarīgas un tām ir vērts pievērst īpašu uzmanību. Profilaktiski mūsu smadzenēm par labu nāk veselīgs un sabalansēts uzturs, regulāras un mērenas fiziskās…
Lasīt vairāk →Ko darit, ja piemeklējis kārtējais vīruss?
Slikta pašsajūta Aizlikts deguns un bieža šķaudīšana? Sāpošs kakls, klepus un nogurums? Visticamāk tā ir saaukstēšanās, ko izraisījis kāds no 200 vīrusiem, kas cilvēkam šķaudot vai klepojot, nokļuvuši gaisā. Ja papildus iepriekš minētajiem simptomiem pievienojies drudzis – 38 grādi un vairāk, galvas sāpes, muskuļu sāpes, izteikts nogurums, caureja, nelabums, vai vemšana, ļoti iespējams, ka tā…
Lasīt vairāk →Kas jāzina par D vitamīna trūkumu?
D vitamīns, kāpēc tas ir tik īpašs? Noteikti esat pamanījuši, ka beidzamajā laikā uzmanības centrā ir nonācis D vitamīns. Un tas ir saprotami, jo D vitamīns ir īpašs – galvenokārt tas izstrādājas ādā saules ietekmē, kas ir viena no sarežģītākajām vitamīnu vielmaiņām un tās norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība. Tiek lēsts, ka…
Lasīt vairāk →Kā pareizi lietot D vitamīnu?
Vai pastāv kādi īpaši nosacījumi, kad un kā vislabāk lietot D vitamīnu, lai organisms saņemtu maksimāli iespējamo labumu, stāsta endokrinoloģe Maija Gureviča. Vispirms – kas ir D vitamīns? D vitamīns ir arī hormons, un tas palīdz uzsūkties kalcijam organismā, tātad ir stipru un veselu kaulu draugs, kā arī lielā mērā ietekmē mūsu imūnās sistēmas darbību.…
Lasīt vairāk →Kā atgūties no svētku pārēšanās?
Svētki mūs nereti lutina ar garākām brīvdienām. Tiek apciemoti vecāki, radi, draugi un neizbēgami, katrs no mums mielojies ar liesākiem un treknākiem svētku gardumiem. Tā nu tas ir - cilvēki svētkos ēd vairāk un daudz mazāk domā par veselīgu uzturu, bet pēc svētkiem - bikses ciet neiet! Šī iemesla dēļ ielūkojāmies speciālistu sniegtajos padomos, ko…
Lasīt vairāk →D vitamīns veseliem kauliem
“Uzskatu, ka ikvienam, kuram krītot bijis kāds lūzums, ir jāpārbauda kalcija un D vitamīna līmenis asinīs. Īpaši, ja cilvēks slimo ar astmu un lieto kortikosteroīdu preparātus,” stāsta Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas (LOPIA) valdes priekšsēdētāja Aina Bajaruna. Pirms vairākiem gadiem neciešamu muguras sāpju dēļ Aina bez atpūtas nespēja noiet kājām pat vienu trolejbusa pieturu.…
Lasīt vairāk →D vitamīns pret saaukstēšanos
Lielbritānijas Nacionālā Veselības dienesta atbalstītais pētījums [1] apstiprina, ka, lietojot D vitamīnu regulārās un pietiekamās devās, var samazināt elpceļu slimību risku pat par 50%. D vitamīna lietošana ik dienas var pasargāt cilvēkus no saaukstēšanās slimībām, kas mūsu platuma grādos sevišķi aktuālas ir rudens un ziemas mēnešos. Pētījums publicēts laikrakstā “Britu medicīnas žurnāls” (British Medical Journal),…
Lasīt vairāk →D vitamīns Latvijā ziemā
Pēdējos gados D vitamīna tēma ir kļuvusi aktuāla visā pasaulē, it īpaši valstīs, kuras atrodas tālu uz ziemeļiem no ekvatora, kur ar saules stariem vien nepietiek, lai organismā rastos pietiekami daudz D vitamīna. Bieži cilvēki jautā: “Kad mēs augām, kā tad iztikām, nelietojot D vitamīnu papildus?” Tomēr jāņem vērā, ka: pirmkārt, dzīves stils ir mainījies.…
Lasīt vairāk →D vitamīns cauri laikiem
Mūsdienās daudzas ikdienas lietas, kļūst tik pašsaprotamas, ka nesenā pagātne ar melnbaltajām fotogrāfijām šķiet aizmirsta. Izdzirdot vārdu „vitamīns” sejā neviļus var parādīties smaids, liecinot, ka par šo „sīko vienību” visu jau zinām. Patiesībā vitamīni nav sīka vienība, jo pirms dažiem gadsimtiem vitamīna trūkums organismā līdzinājās nāves rēgam, kas savā ceļā nopļāva milzum daudz ļaužu. Tā…
Lasīt vairāk →D vitamīns – vai varam uzņemt vasarā visam gadam?
Lai gan šogad vasara iesākās sevišķi karsta un jūniju pavadījām teju bez nokrišņiem, katrs pats sev varam pajautāt, cik stundas ikdienā šādā laikā pavadām ārā. Karstais laiks un modernās dzīves modelis mūs stipri piesaista iekštelpām – iegūt vajadzīgo D vitamīna līmeni asinīs vasarā ar sauli paliek arvien sarežģītāk. Agrākos laikos pastāvēja uzskats, ka vasarā D…
Lasīt vairāk →Kā pasargāt bērnu no rudens vīrusiem
Kas ir imunitāte? 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādiem slimību ierosinātājiem un to rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Ir iedzimtā imunitāte, ko nodrošina organisma iedzimtās īpatnības, un iegūtā imunitāte, kas rodas mūža gaitā, un pēcnācējam tā neiedzimst. Mazulis nepiedzimst ar gatavu, stipru imunitāti, tā attīstās…
Lasīt vairāk →D vitamīns bērna imunitātei
Lai gan par D vitamīna nozīmi runāts gana plaši, aizvien daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā neuzņem tik ļoti nepieciešamo D vitamīna profilaktisko devu. Jānorāda, ka tā uzņemšana ir akūti svarīga ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem jau kopš piedzimšanas brīža. Kā sarunā ar Māmiņu Klubu norāda bērnu endokrinoloģe Una Lauga-Tuniņa, D vitamīns bērniem ir ļoti svarīgs,…
Lasīt vairāk →Bērns vasaras saulē – vai pamats uztraukumam?
Jebkuram bērnam vasara ir īpašs laiks. Draugi, spēles, svaigs gaiss un saule ir neatņemamas siltā laika sastāvdaļas. Bet, neskatoties uz vasaras priekiem, nedrīkst aizmirst arī par saules ultravioletā (UV) starojuma ietekmi uz bērna maigo ādu. Pierādīts, ka cilvēks lielāko saules starojuma devu saņem līdz 18 gadu vecumam, un, kaut arī jaunībā saules ietekmi jūtam mazāk,…
Lasīt vairāk →Sauli var arī pārdozēt
Sākoties siltajam laikam, gandrīz katrs vēlas mazliet pagozēties saulītē, ķerot iedegumu. Bet vai esi aizdomājusies, ka sauli var arī “pārdozēt”? Saule izstaro UV (ultravioleto) radiāciju, kas ne tikai palīdz mūsu ādā sintezēties D vitamīnam, bet, diemžēl, arī ir kā galvenais riska faktors vairākiem ādās vēža veidiem. Amerikas Vēža biedrība uzsver arī UV starojuma nepārprotamo ietekmi…
Lasīt vairāk →D vitamīna uzņemšana – riski ādai
Sākoties siltajam laikam, gandrīz katrs vēlas kaut mazliet pagozēties saulē. Teju ikkatram zināms, ka vasarā šis ir labs veids, kā papildu atpūtai uzņemt D vitamīnu. Bet vai D vitamīna uzņemšana ar sauli ir vienlaikus efektīvs un mums nekaitīgs process? Saule izstaro UV (ultravioleto) radiāciju, kas palīdz mūsu ādā sintezēties D vitamīnam. Bet jāatceras, ka tas…
Lasīt vairāk →Bērns un D vitamīns – vai ar sauli pietiek?
Vasara ikkatram bērnam ir laiks atpūtai un piedzīvojumiem ar draugiem. Dzīvošana tuvāk pie dabas un atrašanās saulē ir izcila iespēja uzņemt skolas laikā izsīkušo enerģiju. Šķiet, ka vasaras laikā no saules bērns uzņem arī mūsu platuma grādos tik ļoti trūkstošo D vitamīnu. Bet vai ar brīvā laika pavadīšanu saulē pietiek? Lai gan vasara tik tiešām…
Lasīt vairāk →“Ātras kājas” – kas notiek ar organismu pēc caurejas un kā tam palīdzēt?
Akūta caureja, īpaši, ja to izraisījis vīruss, ir milzīgs satricinājums visam zarnu traktam. Tā atstāj iespaidu uz vispārējo veselību un imunitāti. Par caureju runāt nav ne viegli, ne patīkami, tomēr caurejas gadījumā daudz labāk varam atbalstīt savu organismu, ja saprotam, kas ar to notiek. Šajā rakstā uzzini, kā caureja ietekmē organismu un kā ātrāk atgūt…
Lasīt vairāk →Mikrobioms: pasaule mazuļa organismā
Vecāki vienmēr vēl savam mazulim visu to labāko, īpaši rūpējoties par viņa veselību un attīstību. Tomēr viena no svarīgākajām un aizraujošākajām mazuļa attīstības pasaulēm ir tā, kuru paši neredzam, lai gan tā nepārtraukti darbojas katru dienu. Šī neredzamā sistēma ir mikrobioms – sarežģīta un daudzveidīga mikroorganismu kopiena, kas mīt ikvienā no mums, arī mazuļa ķermenī.…
Lasīt vairāk →Mikrobioms – kas par to jāzina ikvienam?
Mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma mūsu veselībā un labsajūtā. Tāpēc ir īpaši svarīgi saprast to, kā mikrobioms piedalās mūsu ikdienas…
Lasīt vairāk →Sagatavo imunitāti rudenim
Vasara ir laiks, kad bērns saulē pavada visvairāk laika. Un lai gan varētu šķist, ka ar šiem saules stariem pietiek, lai uzturētu optimālu D vitamīna līmeni, situācija ir tālu no ideālas. D vitamīna sintēzi ādā aizkavē saules aizsargkrēmi un apģērbs, savukārt, neapdomīgi ilgi atrodoties tiešos saules staros, bērna maigā āda var apdegt. Veselības speciālisti iesaka…
Lasīt vairāk →Kas labajām baktērijām kopigs ar imunitāti?
Vēdera veselība vienmēr bijusi aktuāla tēma, it sevišķi laikā, kad dzīves straujais ritms ietekmē gan mūsu ēdienreizes, gan stresa līmeni. It sevišķi pēc vasaras, kad palielināsies pulcēšanās iekštelpās kā darbā, tā skolā, un iespēja sastapties ar dažādiem sezonāliem vīrusiem. Noskaidrosim, kā labās baktērijas var palīdzēt šajā rudens sezonā tavai imunitātei. Kāda ir labo baktēriju nozīme?…
Lasīt vairāk →Imunitāte draudzējas ar gremošanas sistēmu
Šī ziema mūs nelutina ar laikapstākļiem, kā arī apkārt klejo vīrusi, un pie novājinātas imunitātes tos ir viegli saķert. Konsultējāmies ar gastroenterologu, lai noskaidrotu, kā gremošanas mikroflora saistāma ar imunitāti un kā to veicināt. Ir noskaidrots, ka 70 – 80% no organisma imūnajām šūnām atrodas kuņģa-zarnu traktā. Zarnu mikrofloru bieži mēdz dēvēt par “papildus orgānu”,…
Lasīt vairāk →Vai zinām visu par D vitamīnu?
Dr. Maija Gureviča skaidro, ka ikdienas praksē ievērojusi, ka sabiedrība ir labi informēta par D vitamīna lietošanas nozīmi, un tas priecē. Bet vienlaikus pastāv arī daudzi mīti par D vitamīna uzņemšanu un papildu lietošanu. Ar kādiem biežākajiem mītiem par D vitamīnu saskaramies? 1. Mīts: “Recepšu D vitamīns ir visdrošākais un efektīvākais” Recepšu (neaktīvā) D vitamīna…
Lasīt vairāk →Pieci padomi pret pavasara nogurumu
Pavasaris daudziem asociējas ne vien ar patīkamām pārmaiņām laikapstākļos, bet arī vispārēju nogurumu. Sākam meklēt risinājumus sezonālajam pavasara nogurumam jau laicīgi, ieviešot korekcijas uzturā un vitamīnu plauktā! Apkopojām piecus labus padomus, kā atvieglot ķermeņa pārejas procesu no ziemas uz pavasari. Ir normāli dažreiz justies nomāktam vai nogurušam. Ikdienas situācijas no mums prasa ne tikai fizisku,…
Lasīt vairāk →Ko darit, ja piemeklējis kārtējais vīruss?
Slikta pašsajūta Aizlikts deguns un bieža šķaudīšana? Sāpošs kakls, klepus un nogurums? Visticamāk tā ir saaukstēšanās, ko izraisījis kāds no 200 vīrusiem, kas cilvēkam šķaudot vai klepojot, nokļuvuši gaisā. Ja papildus iepriekš minētajiem simptomiem pievienojies drudzis – 38 grādi un vairāk, galvas sāpes, muskuļu sāpes, izteikts nogurums, caureja, nelabums, vai vemšana, ļoti iespējams, ka tā…
Lasīt vairāk →Kas jāzina par D vitamīna trūkumu?
D vitamīns, kāpēc tas ir tik īpašs? Noteikti esat pamanījuši, ka beidzamajā laikā uzmanības centrā ir nonācis D vitamīns. Un tas ir saprotami, jo D vitamīns ir īpašs – galvenokārt tas izstrādājas ādā saules ietekmē, kas ir viena no sarežģītākajām vitamīnu vielmaiņām un tās norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība. Tiek lēsts, ka…
Lasīt vairāk →D vitamīns pret saaukstēšanos
Lielbritānijas Nacionālā Veselības dienesta atbalstītais pētījums [1] apstiprina, ka, lietojot D vitamīnu regulārās un pietiekamās devās, var samazināt elpceļu slimību risku pat par 50%. D vitamīna lietošana ik dienas var pasargāt cilvēkus no saaukstēšanās slimībām, kas mūsu platuma grādos sevišķi aktuālas ir rudens un ziemas mēnešos. Pētījums publicēts laikrakstā “Britu medicīnas žurnāls” (British Medical Journal),…
Lasīt vairāk →D vitamīns Latvijā ziemā
Pēdējos gados D vitamīna tēma ir kļuvusi aktuāla visā pasaulē, it īpaši valstīs, kuras atrodas tālu uz ziemeļiem no ekvatora, kur ar saules stariem vien nepietiek, lai organismā rastos pietiekami daudz D vitamīna. Bieži cilvēki jautā: “Kad mēs augām, kā tad iztikām, nelietojot D vitamīnu papildus?” Tomēr jāņem vērā, ka: pirmkārt, dzīves stils ir mainījies.…
Lasīt vairāk →Kā pasargāt bērnu no rudens vīrusiem
Kas ir imunitāte? 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādiem slimību ierosinātājiem un to rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Ir iedzimtā imunitāte, ko nodrošina organisma iedzimtās īpatnības, un iegūtā imunitāte, kas rodas mūža gaitā, un pēcnācējam tā neiedzimst. Mazulis nepiedzimst ar gatavu, stipru imunitāti, tā attīstās…
Lasīt vairāk →D vitamīns bērna imunitātei
Lai gan par D vitamīna nozīmi runāts gana plaši, aizvien daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā neuzņem tik ļoti nepieciešamo D vitamīna profilaktisko devu. Jānorāda, ka tā uzņemšana ir akūti svarīga ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem jau kopš piedzimšanas brīža. Kā sarunā ar Māmiņu Klubu norāda bērnu endokrinoloģe Una Lauga-Tuniņa, D vitamīns bērniem ir ļoti svarīgs,…
Lasīt vairāk →Bērna imunitātes šūpulis – mikroflora
Kā veidojas bērna zarnu mikroflora? Par zarnu mikrofloru sauc aptuveni 100 triljonu baktēriju, sēņu, amēbu un citu mikroorganismu kopumu, kas apdzīvo vesela cilvēka zarnu traktu. Zīdainim zarnu mikroflora sāk veidoties jau dzemdību laikā nonākot saskarsmē ar mātes dzemdību ceļos esošajiem mikroorganismiem. Tālāk jau zarnu mikroflora turpina nobriest pati un mainīties visu dzīvi. Ir noskaidrots, ka…
Lasīt vairāk →“Ātras kājas” – kas notiek ar organismu pēc caurejas un kā tam palīdzēt?
Akūta caureja, īpaši, ja to izraisījis vīruss, ir milzīgs satricinājums visam zarnu traktam. Tā atstāj iespaidu uz vispārējo veselību un imunitāti. Par caureju runāt nav ne viegli, ne patīkami, tomēr caurejas gadījumā daudz labāk varam atbalstīt savu organismu, ja saprotam, kas ar to notiek. Šajā rakstā uzzini, kā caureja ietekmē organismu un kā ātrāk atgūt…
Lasīt vairāk →Mikrobioms: pasaule mazuļa organismā
Vecāki vienmēr vēl savam mazulim visu to labāko, īpaši rūpējoties par viņa veselību un attīstību. Tomēr viena no svarīgākajām un aizraujošākajām mazuļa attīstības pasaulēm ir tā, kuru paši neredzam, lai gan tā nepārtraukti darbojas katru dienu. Šī neredzamā sistēma ir mikrobioms – sarežģīta un daudzveidīga mikroorganismu kopiena, kas mīt ikvienā no mums, arī mazuļa ķermenī.…
Lasīt vairāk →Kā uzturs ietekmē mūsu zarnu mikrobiomu?
Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē zarnu mikrobioma sastāvu un funkcionalitāti [1]. Pats mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma…
Lasīt vairāk →Mikrobioms – kas par to jāzina ikvienam?
Mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma mūsu veselībā un labsajūtā. Tāpēc ir īpaši svarīgi saprast to, kā mikrobioms piedalās mūsu ikdienas…
Lasīt vairāk →Vairāk ne vienmēr ir labāk – kas jāzina par probiotikām?
Tautā iemīļots teiciens “jo vairāk, jo labāk”, bet tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Šāds gadījums attiecināms arī uz probiotikām jeb labajām baktērijām. Teiciens, lai arī labskanīgs, vismaz šajā gadījumā ir mīts. Iedziļināmies zarnu trakta darbībā un arī priekšnoteikumos, kādām jābūt labajām baktērijām. Mūsu zarnu traktā dzīvo neskaitāmi daudz un dažādas baktērijas. Tās var būt labvēlīgas,…
Lasīt vairāk →Vēdera trauksme – salīdzinām kefīru un probiotikas
Kad vēders sāk streikot, meklējam veidus, kā parūpēties par tā labsajūtu. Par skābpiena produktu labo ietekmi uz mūsu zarnu traktu dzirdēts jau izsenis. Nav melots, jo kefīru vai jogurtu tiešām var uzskatīt par veselību veicinošiem, ja vien produkta etiķetē norādīto probiotisko baktēriju daudzums ir atbilstoši liels un labo baktēriju celmi ir ar zinātniskiem pierādījumiem. Konsultējamies…
Lasīt vairāk →Labam miegam svarīga gremošanas sistēma
Vai zināji, ka mēs miegā pavadām aptuveni trešo daļu savas dzīves? Zināms, ka pieaugušam cilvēkam vēlams diennaktī pavadīt dusā vismaz 6–8 stundas, lai justos atpūties. Dažādo dzīves apstākļu dēļ miega kvalitāte mums katram var atšķirties. Iemesli miega traucējumiem var būt ļoti dažādi un pat ļoti neparasti. Viens no tiem – mūsu vēders! Konsultējamies ar gastroenterologu,…
Lasīt vairāk →Lietojot antibiotikas sašķobās vēders – ko nu?
Antibiotikas ir viens no mūsdienu medicīnas stūrakmeņiem. Tās ārsti visbiežāk rekomendē lietot tieši pie baktēriju izraisītām infekcijām, un gandrīz katram no mums tās kādreiz nācies izmantot. Vai zināji, ka, lietojot antibiotikas, speciālisti rekomendē papildus uzņemt arī labās baktērijas jeb probiotikas? Lasi tālāk un uzzini kāpēc! Mūsu zarnu traktā mājo milzīgs skaits baktēriju, kas, atrodoties savstarpējā…
Lasīt vairāk →Kefīrs vai labās baktērijas – ko izvēlēties?
Par skābpiena produktu labo ietekmi uz mūsu zarnu traktu dzirdēts jau izsenis. Nav melots, jo kefīru vai jogurtu tiešām var uzskatīt par veselību veicinošiem, ja vien produkta etiķetē norādīto probiotisko baktēriju daudzums ir atbilstoši liels, un labo baktēriju celmi ir ar zinātniskiem pierādījumiem. Konsultējamies ar gastroenterologu, kādos gadījumos varam iztikt ar glāzi kefīra, bet kādos…
Lasīt vairāk →Kas labajām baktērijām kopigs ar imunitāti?
Vēdera veselība vienmēr bijusi aktuāla tēma, it sevišķi laikā, kad dzīves straujais ritms ietekmē gan mūsu ēdienreizes, gan stresa līmeni. It sevišķi pēc vasaras, kad palielināsies pulcēšanās iekštelpās kā darbā, tā skolā, un iespēja sastapties ar dažādiem sezonāliem vīrusiem. Noskaidrosim, kā labās baktērijas var palīdzēt šajā rudens sezonā tavai imunitātei. Kāda ir labo baktēriju nozīme?…
Lasīt vairāk →Imunitāte draudzējas ar gremošanas sistēmu
Šī ziema mūs nelutina ar laikapstākļiem, kā arī apkārt klejo vīrusi, un pie novājinātas imunitātes tos ir viegli saķert. Konsultējāmies ar gastroenterologu, lai noskaidrotu, kā gremošanas mikroflora saistāma ar imunitāti un kā to veicināt. Ir noskaidrots, ka 70 – 80% no organisma imūnajām šūnām atrodas kuņģa-zarnu traktā. Zarnu mikrofloru bieži mēdz dēvēt par “papildus orgānu”,…
Lasīt vairāk →TOP 3 mīti par labajām baktērijām
Vēdera sāpes un pūšanās ir neizbēgama parādība – to ietekmē ne tikai izmaiņas uzturā, bet pat tik vienkāršas lietas kā stress vai antibiotiku lietošana. Lai gan tautas medicīnā ir daudz triku šādu situāciju atvieglošanai, ne vienmēr «vienkāršākā» atbilde ir tā pareizā. Zemāk lasi, kādi ir galvenie mīti par labajām baktērijām jeb probiotikām, ko esam dzirdējuši,…
Lasīt vairāk →Saldāks miegs mazulim – iemainam kolikas pret stundu miega
Vajadzība rūpēties par miega kvalitāti ik dienu ieņem nozīmīgāku lomu mazuļu aprūpē, jo arvien vairāk pētījumu apliecina, ka kvalitatīvs un pietiekams miegs veicina bērna kognitīvās spējas. Savukārt kolikas (sāpīga gāzīšu uzkrāšanās zīdaiņa zarnās) zīdainim rada lielu diskomfortu, ilgstošu raudāšanu un samazina miega ilgumu. Kā novērst kolikas un palielināt diennakts miega ilgumu mazulim? Vide ir ietekmējošs…
Lasīt vairāk →Ilgstošs stress – kāda tam ietekme uz vēdera labsajutu
Ilgstošs stress kļuvis par ikdienu lielai daļai cilvēku. Mūsu straujā un dinamiskā darba vide nosaka, ka ne mirkli nevaram būt pilnīgi atslābuši. Diemžēl pie šāda dzīves modeļa ciešs mūsu gremošanas trakts un ne tikai. Mūsdienās par aizvien aktuālāku problēmu kļūst tā sauktās «nespecifiskās vēdera sūdzības», dēvētas arī vienkārši par diskomfortu. Tas visbiežāk izpaužas kā slikta…
Lasīt vairāk →Bērna imunitātes šūpulis – mikroflora
Kā veidojas bērna zarnu mikroflora? Par zarnu mikrofloru sauc aptuveni 100 triljonu baktēriju, sēņu, amēbu un citu mikroorganismu kopumu, kas apdzīvo vesela cilvēka zarnu traktu. Zīdainim zarnu mikroflora sāk veidoties jau dzemdību laikā nonākot saskarsmē ar mātes dzemdību ceļos esošajiem mikroorganismiem. Tālāk jau zarnu mikroflora turpina nobriest pati un mainīties visu dzīvi. Ir noskaidrots, ka…
Lasīt vairāk →Medikamenti un intīmā veselība
Medikamentus visbiežāk lietojam tad, kad mums jau ir kādas veselības problēmas. Lai arī medikamenti ir nepieciešami, lai uzveiktu slimības, to lietošana var radīt arī negaidītas blakusparādības. Izrādās – sievietes intīmo mikrofloru var negatīvi ietekmēt plašs klāsts dažādu medikamentu! Kādu zāļu lietošanas laikā nepieciešams pievērst īpašu uzmanību intīmajai mikroflorai? Pirms izpētām medikamentu grupas un to, kāpēc…
Lasīt vairāk →Lubrikanti sievietēm – viss, kas par to jāzina
Lubrikanti ir svarīga daļa no komforta dzimumsakaru laikā, par ko nereti neaizdomājamies. Tas ir mīts, ka veselai sievietei dzimumdzīves laikā lubrikanti nav nepieciešami – katram ķermenim ir savas vajadzības, par kurām nepieciešams parūpēties savas labsajūtas vārdā. Veikalos pieejami dažādi lubrikanti ar atšķirīgiem sastāviem un pielietojumu. Kam pievērst uzmanību lubrikanta izvēlē? Pieejamo lubrikantu izvēle ir tik…
Lasīt vairāk →Karsts un mitrs – intīmā labsajūta vasarā
Līdz ar vasaras iestāšanos tiek atklāta arī peldkostīmu sezona. Karstajā laikā atveldzēšanās baseinā, upē vai jūrā ir tik patīkama! Tomēr nedrīkst aizmirst par savu intīmo veselību, jo tieši karsti un mitri apstākļi var pilnībā izjaukt intīmās zonas dabisko līdzsvaru. Un tad gan vairs nebūs glābiņa, jo nieze, nepatīkams aromāts vai pat sāpes būs vienīgais par…
Lasīt vairāk →Intīmās dzīves nedienas – kā uzlabot savu labsajūtu?
Diskomforts intīmajā zonā ir ļoti delikāta problēma, kas ne tikai ļoti ietekmē sievietes ikdienas pašsajūtu, bet arī var liecināt arī par nopietnākām, ar veselību saistītām problēmām. Biežākās sūdzības, kādas parasti tiek atzīmētas, ir sausuma sajūta, nieze, izdalījumu palielināšanās, to krāsas un smaržas maiņa, sāpes dzimumakta laikā un sāpīga urinācija. Kāpēc rodas šādas sūdzības un kā…
Lasīt vairāk →Intīmā dzīve pēc 40
Sievietes pēc 40 gadu vecuma norāda uz vairākām izmaiņām, kas saistītas ar dzimumdzīvi – diskomforts seksa laikā, krītas vēlme pēc intīmās tuvības, menopauzes hormonālo izmaiņu ietekme uz sievietes pašsajūtu. Protams, katra sieviete šīs pārmaiņas savā ķermenī izjūt dažādi, tomēr nenoliedzami, šis ir laiks, kad ir būtiski sevī ieklausīties un parūpēties par savu labsajūtu. Lai gan…
Lasīt vairāk →Peldsezonas atklāšana – kā parūpēties par sevi?
Kas gan varētu būt labāks par peldēšanās sezonas atklāšanu vasaras sākumā? Saulīte silda, un ūdens pie jūras, dīķa vai baseina ir sevišķi vilinošs. Tā ir sagadījies, ka sievietes anotomiskā uzbūve liek mums būt mazliet vērīgākām, lai negaidīti neizraisītu veselības problēmas intīmajā zonā. Uzzini, kas būtu jāzina katrai sievietei, lai peldēšanās nesagādātu negaidītus pārsteigumus un peldsezonas…
Lasīt vairāk →Pēcdzemdību diskomforts – kā sev palīdzēt?
Pēc dzemdībām sievietes ķermenis piedzīvo daudz un dažādu pārmaiņu, kā emocionāli, tā fiziski. Šīs pārmaiņas ir cieši saistītas ar izmaiņām hormonu līmeņos, vielmaiņā un imūnās sistēmas darbībā. Izmaiņas sievietes maksts mikroflorā var būtiski ietekmēt sievietes pēcdzemdību pašsajūtu. Kam nepieciešams pievērst uzmanību pēc dzemdībām, lai gādātu par maksimāli gludu maksts mikrofloras atgūšanos? Jebkuras sievietes ķermenī normāla…
Lasīt vairāk →Menopauzes radīts diskomforts – kā sev palīdzēt?
Menopauze ir dabisks process, ar kuru savas dzīves laikā lemts saskarties ikvienai sievietei. Latvijā vidējais vecums, kurā iestājas šīs hormonālās pārmaiņas, ir vidēji 45–55 gadi. Menopauzi raksturo izmaiņas sievietes ķermenī, kas rodas hormonu estrogēna un progesterona trūkuma dēļ. Kā tas izpaužas? Estrogēna deficīts izraisa virkni dažādu simptomu, piemēram, agrīni menopauzē var būt novērojami karstuma viļņi,…
Lasīt vairāk →“Ātras kājas” – kas notiek ar organismu pēc caurejas un kā tam palīdzēt?
Akūta caureja, īpaši, ja to izraisījis vīruss, ir milzīgs satricinājums visam zarnu traktam. Tā atstāj iespaidu uz vispārējo veselību un imunitāti. Par caureju runāt nav ne viegli, ne patīkami, tomēr caurejas gadījumā daudz labāk varam atbalstīt savu organismu, ja saprotam, kas ar to notiek. Šajā rakstā uzzini, kā caureja ietekmē organismu un kā ātrāk atgūt…
Lasīt vairāk →Mikrobioms: pasaule mazuļa organismā
Vecāki vienmēr vēl savam mazulim visu to labāko, īpaši rūpējoties par viņa veselību un attīstību. Tomēr viena no svarīgākajām un aizraujošākajām mazuļa attīstības pasaulēm ir tā, kuru paši neredzam, lai gan tā nepārtraukti darbojas katru dienu. Šī neredzamā sistēma ir mikrobioms – sarežģīta un daudzveidīga mikroorganismu kopiena, kas mīt ikvienā no mums, arī mazuļa ķermenī.…
Lasīt vairāk →Kā uzturs ietekmē mūsu zarnu mikrobiomu?
Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē zarnu mikrobioma sastāvu un funkcionalitāti [1]. Pats mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma…
Lasīt vairāk →Labam miegam svarīga gremošanas sistēma
Vai zināji, ka mēs miegā pavadām aptuveni trešo daļu savas dzīves? Zināms, ka pieaugušam cilvēkam vēlams diennaktī pavadīt dusā vismaz 6–8 stundas, lai justos atpūties. Dažādo dzīves apstākļu dēļ miega kvalitāte mums katram var atšķirties. Iemesli miega traucējumiem var būt ļoti dažādi un pat ļoti neparasti. Viens no tiem – mūsu vēders! Konsultējamies ar gastroenterologu,…
Lasīt vairāk →Lietojot antibiotikas sašķobās vēders – ko nu?
Antibiotikas ir viens no mūsdienu medicīnas stūrakmeņiem. Tās ārsti visbiežāk rekomendē lietot tieši pie baktēriju izraisītām infekcijām, un gandrīz katram no mums tās kādreiz nācies izmantot. Vai zināji, ka, lietojot antibiotikas, speciālisti rekomendē papildus uzņemt arī labās baktērijas jeb probiotikas? Lasi tālāk un uzzini kāpēc! Mūsu zarnu traktā mājo milzīgs skaits baktēriju, kas, atrodoties savstarpējā…
Lasīt vairāk →Kas labajām baktērijām kopigs ar imunitāti?
Vēdera veselība vienmēr bijusi aktuāla tēma, it sevišķi laikā, kad dzīves straujais ritms ietekmē gan mūsu ēdienreizes, gan stresa līmeni. It sevišķi pēc vasaras, kad palielināsies pulcēšanās iekštelpās kā darbā, tā skolā, un iespēja sastapties ar dažādiem sezonāliem vīrusiem. Noskaidrosim, kā labās baktērijas var palīdzēt šajā rudens sezonā tavai imunitātei. Kāda ir labo baktēriju nozīme?…
Lasīt vairāk →Imunitāte draudzējas ar gremošanas sistēmu
Šī ziema mūs nelutina ar laikapstākļiem, kā arī apkārt klejo vīrusi, un pie novājinātas imunitātes tos ir viegli saķert. Konsultējāmies ar gastroenterologu, lai noskaidrotu, kā gremošanas mikroflora saistāma ar imunitāti un kā to veicināt. Ir noskaidrots, ka 70 – 80% no organisma imūnajām šūnām atrodas kuņģa-zarnu traktā. Zarnu mikrofloru bieži mēdz dēvēt par “papildus orgānu”,…
Lasīt vairāk →Ilgstošs stress – kāda tam ietekme uz vēdera labsajutu
Ilgstošs stress kļuvis par ikdienu lielai daļai cilvēku. Mūsu straujā un dinamiskā darba vide nosaka, ka ne mirkli nevaram būt pilnīgi atslābuši. Diemžēl pie šāda dzīves modeļa ciešs mūsu gremošanas trakts un ne tikai. Mūsdienās par aizvien aktuālāku problēmu kļūst tā sauktās «nespecifiskās vēdera sūdzības», dēvētas arī vienkārši par diskomfortu. Tas visbiežāk izpaužas kā slikta…
Lasīt vairāk →Pieraksties jaunumiem
Pieraksties vērtīgiem jaunumiem un akcijas ziņām!
Abonējot jūs piekrītat mūsu Privātuma politikai un sniedzat piekrišanu saņemt atjauninājumus no mūsu uzņēmuma.