Mikrobioms – kas par to jāzina ikvienam?
Mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī. Tas sevī ietver baktērijas, vīrusus un citus mikroorganismus, kas dzīvo, piemēram, mūsu zarnās, uz ādas, mutē un citur. Tieši zarnu mikrobioms ir viens no visvairāk pētītajiem, jo tam ir būtiska loma mūsu veselībā un labsajūtā. Tāpēc ir īpaši svarīgi saprast to, kā mikrobioms piedalās mūsu ikdienas gaitās.
Kāpēc zarnu mikrobioms ir svarīgs?
Zarnu mikrobioms veic dažādus pienākumus – tas palīdz sagremot pārtiku, ražo vitamīnus un citas svarīgas vielas, kā arī aizsargā pret nelabvēlīgiem mikroorganismiem. [1] Tomēr viena no mikrobioma svarīgākajām funkcijām ir tā ietekme uz imūnsistēmu, kas palīdz tam atšķirt draudzīgus mikroorganismus no kaitīgiem. [2] Attiecīgi izjaukts mikrobioma līdzsvars, ko nereti pavada vēdera pūšanās, izmaiņas vēdera izejā vai diskomforts vēdera lejasdaļā, var negatīvi ietekmēt mūsu pašsajūtu.
Kas var ietekmēt mikrobiomu?
Katra cilvēka mikrobioms ir unikāls, un tā sastāvs var mainīties atkarībā no uztura, dzīvesveida, kā arī citiem faktoriem. Šķiedrvielām bagāts uzturs (pākšaugi, graudaugi, u. tml.) veicina labvēlīgo baktēriju augšanu zarnās, savukārt augsts cukura un tauku saturs var veicināt kaitīgo mikroorganismu vairošanos. Antibiotiku lietošana arī var būtiski ietekmēt mikrobiomu, iznīcinot gan kaitīgās, gan labvēlīgās baktērijas. Pat tik ikdienišķas lietas kā stress un miega trūkums organismā izdala hormonus, kas negatīvi ietekmē zarnās esošo baktēriju uzvedību. [3]
Kā labās baktērijas var būt palīgs mikrobiomam?
Efektīvs veids, kā atbalstīt savu mikrobiomu, ir uzņemt labās baktērijas jeb probiotikas. Tie ir dzīvi mikroorganismi, kas, lietoti pietiekošā daudzumā, sniedz labumu organismam. [4] Labās baktērijas var palīdzēt atjaunot un uzturēt mikrobioma līdzsvaru, īpaši pēc slimošanas vai antibiotiku lietošanas. Arī stresa vai nesabalansēta uztura izraisītu izmaiņu gadījumā tās būs lielisks atbalsts zarnu mikroflorai. Mazākos daudzumos labās baktērijas var atrast dažādos pārtikas produktos, piemēram, jogurtā, kefīrā un citos fermentētos produktos. Lielākos apjomos tās ir sastopamas uztura bagātinātājos. Lai gūtu maksimālu labumu no labo baktēriju lietošanas, īpaši jāpievērš uzmanība zinātniski pierādītai efektivitātei un atbilstībai organisma vajadzībām.
Atsauces:
[1] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7306068/
[2] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8001875/
[3] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7213601/
[4] https://www.worldgastroenterology.org/guidelines/probiotics-and-prebiotics
