Kas labajām baktērijām kopigs ar imunitāti?
Vēdera veselība vienmēr bijusi aktuāla tēma, it sevišķi laikā, kad dzīves straujais ritms ietekmē gan mūsu ēdienreizes, gan stresa līmeni. It sevišķi pēc vasaras, kad palielināsies pulcēšanās iekštelpās kā darbā, tā skolā, un iespēja sastapties ar dažādiem sezonāliem vīrusiem. Noskaidrosim, kā labās baktērijas var palīdzēt šajā rudens sezonā tavai imunitātei.
Kāda ir labo baktēriju nozīme?
Zarnu mikroflora ir daudzveidīga un sastāv no neskaitāmām baktēriju sugām – saskaņā ar Nacionālā Veselības institūta datiem līdz pat 10 000 dažādu sugu! Tā sevī ietver labvēlīgas, neitrālas un potenciāli kaitīgas baktērijas. Tāpēc visas dzīves garumā jārūpējas, lai zarnu mikroflorā vairākumā būtu tieši labās baktērijas. Tās trenē zarnu gļotādas virsmā esošās šūnas, kas piedalās zarnu barjeras veidošanā, ražo vitamīnus un izdala imūnaktīvās vielas pareizā daudzumā un kvalitātē. Līdz ar to zarnu trakts ir lielākais orgāns, kas atbild par imunitāti organismā. Viss iepriekš minētais pierāda labi zināmā teiciena “tu esi tas, ko tu ēd” patiesumu.
70% no visas imunitātes slēpjas vēderā!
Jau kādu laiku ir zināma ļoti nozīmīga zarnu mikrofloras funkcija – pierādīts, ka zarnu traktā mīt liels daudzums imunitāti regulējošo šūnu, kas veido 70% no visas imūnsistēmas. Visticamāk, reti kurš iedomāsies, ka ar gremošanas sistēmas veselību var būt saistīti miega traucējumi, nomākts vai mainīgs garastāvoklis, svara pieaugums, saasinātas alerģiskas reakcijas, dažādas saslimšanas kā artrīts, autoimūnās slimības un daudzas citas problēmas. Tātad pirmā lieta, pie kuras jāķeras, ja vēlamies uzlabot savu labsajūtu, ir sakārtot un atveseļot zarnu mikrofloru, jo tā vistiešākajā veidā ietekmē visu organismu.
Kuras labās baktērijas uzņemt?
Zarnu mikrofloru ir iespējams uzlabot ne tikai ar veselīgu uzturu, bet arī ar labajām baktērijām jeb probiotikām. Bet tikai retais zina, ka probiotiskās baktērijas savā starpā var stipri atšķirties un zem šī nosaukuma patiesībā slēpjas simtiem dažādu baktēriju veidu. Tās var variēt ne tikai pēc sava nosaukuma, bet arī pēc iedarbības uz mūsu zarnu traktu un organismu kopumā. Par diviem galvenajiem probiotisko baktēriju veidiem var uzskatīt pienskābās baktērijas un bifidobaktērijas. No pienskābajām baktērijām visvairāk būtu jāizceļ LGG® jeb Lactobacillus rhamnosus, savukārt bifidobaktēriju pulkā par līderi noteikti var atzīt BB-12® jeb Bifidobacterium probiotikso baktēriju. Šie saīsinātie un latīniskie nosaukumi ir norādīti uz probiotiku iepakojumiem. Tāpēc svarīgi pievērst uzmanību, kas rakstīts uz izvēlētā produkta paciņas, un izvēlēties šādas zinātniski pierādītas probiotikas.
LGG® un BB-12® kombinācija cilvēku vidū ir ļoti iemīļota, jo tā ir ne tikai efektīva, bet arī droša un alerģijas neizraisoša. Abām šīm baktērijām ir piešķirts GRAS (Generally Recognized As Safe) visaugstākais drošības novērtējums. Tas nozīmē, zinātniski pierādīts, ka gan LGG®, gan BB-12® ir pilnīgi drošas lietošanai un neizsauc alerģiskas reakcijas ne bērniem, ne pieaugušajiem.
Kvalitāte pāri kvantitātei
Kā noskaidrojām, labās baktērijas savā starpā var stipri atšķirties un tikai daļa no tām ir zinātniski pētīta un to efektivitāte – pierādīta. Tāpēc, apskatot probiotiku produktus aptiekā, ir būtiski izvēlēties tādu, kura sastāvā ir nevis daudz dažādu baktēriju veidu, bet gan tieši otrādi – labāk mazāk, bet tās ir ar zinātniski pierādītu efektivitāti.
Avoti:
https://www.nutraingredients.com/News/Promotional-Features/Gut-microbiota-and-immunity
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2515351/
https://www.worldgastroenterology.org/guidelines/probiotics-and-prebiotics
https://www.chr-hansen.com/en/human-health-and-probiotics/our-probiotic-strains/lgg
