Ilgstošs stress – kāda tam ietekme uz vēdera labsajutu?
Ilgstošs stress kļuvis par ikdienu lielai daļai cilvēku. Mūsu straujā un dinamiskā darba vide nosaka, ka teju ne mirkli nevaram būt pilnīgi atslābuši. Diemžēl no šāda dzīves modeļa cieš mūsu gremošanas trakts un ne tikai.
Mūsdienās par aizvien aktuālāku problēmu kļūst tā sauktās ‘nespecifiskās vēdera sūdzības’, dēvētas arī vienkārši par diskomfortu. Tas visbiežāk izpaužas kā slikta dūša, vēdera pūšanās, sāpes un vispārēja nelabsajūta gremošanas traktā. Bet kas ir iemesls šīm sajūtām? Atbilde visbiežāk slēpjas mūsu pašu ikdienas gaitās un stresa līmenī.
Speciālisti vienmēr uzsvēruši pareiza uztura nozīmi kopējās labsajūtas veicināšanā. Diemžēl darba dienas skrējienā ne vienmēr sanāk ēst sabalansēti – tāpat ir reizes, kad ēdam stipri vēlāk kā paši vēlētos, jo darbi aizkavējuši mūsu ēdienreizi.
Šādas neregulāras ēdienreizes savienojumā ar ilgstošu ikdienas stresu var radīt īstu sajukumu vēderā. Aktīvās vielas un hormoni, kas nonāk vēderā saspringuma un uztraukuma laikā, rada nelabvēlīgu vidi zarnu mikrobiomā. Zarnu mikrobioms sastāv no neskaitāmi daudz dažādiem mikroorganismiem, kuri nosaka mūsu vēdera pareizu darbību un labu jušanos. Šis arī ir iemesls kāpēc daudzi cilvēki, kuri izjūt hronisku stresu, sūdzas arī par gremošanas trakta diskomfortu.
Ilgstošu saspringumu nepieciešams mazināt, un ir vairākas metodes, kā to darīt. Šai problēmai palīdz veselīga miega režīma ievērošana, fiziskas aktivitātes, kā arī dažādi elpošanas vingrinājumi. Bet, ja runājam tieši par vēdera diskomfortu, ko izraisa ilgstošs stress, izcils palīgs ir ne tikai sabalansēts uzturs, bet arī pierādīti efektīvas labās baktērijas jeb probiotikas. Uzņemot labās baktērijas organismā, tās atbalsta zarnās jau mītošos mikroorganismus, rūpējoties par vēdera labsajūtu.
Avoti:
