Kāpēc D vitamīns ir tik populārs?
Pēdējos gados D vitamīns ir kļuvis par vienu no visbiežāk pieminētajiem vitamīniem kā ārstu vidū, tā plašākā sabiedrībā. Un noteikti ne bez pamata – zinātne turpina atklāt arvien plašāku tā ietekmi uz mūsu organismu, un Latvijā, kur saules gaismas daudzums gadā ir ierobežots, šī tēma ir īpaši aktuāla.
Ko saka zinātne?
Ja vēsturiski D vitamīns ir bijis pazīstams kā viens no galvenajiem balstiem kaulu veselībā, mūsdienās pētījumi apliecina D vitamīna nozīmi arvien jaunos dzīvības procesos.
Imunitāte – D vitamīns regulē imūnsistēmas darbību, palīdzot organismam cīnīties ar infekcijām. Tas ne tikai atbalsta visas imūnsistēmas darbību, bet arī var palīdzēt samazināt elpceļu infekcijas risku [1].
Garastāvoklis un smadzeņu darbība – pētījumos ir novērota saistība starp zemu D vitamīna līmeni un ilgstošu nomāktību [2]. Secināts, ka cilvēkiem ar D vitamīna deficītu optimāla D vitamīna līmeņa sasniegšana var uzlabot emocionālo pašsajūtu.
Novecošanās ātruma izmaiņas – VITAL Telomere Sub-study [3] pētījumā norādīts, ka D vitamīna rezervju papildināšana organismā var palēnināt telomēru saīsināšanos — procesu, kas saistīts ar bioloģisko novecošanos.
D vitamīns Latvijā
Latvijā D vitamīna deficīts ir plaši izplatīts, īpaši rudens un ziemas mēnešos. Latvijā veiktā pētījumā [4] noskaidrots, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ziemā ir nepietiekams D vitamīna līmenis.
Saules gaisma – saules izstarotais UV B starojums ir tas, kam būtu jānodrošina apmēram 90% no cilvēkam nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Tomēr, jo tālāk uz ziemeļiem atrodamies, jo mazāks UV B starojums sasniedz zemi. Latvijā šis saules starojums mūs sasniedz pietiekošā daudzumā D vitamīna uzņemšanai tikai laika periodā no maija līdz augustam.
Uzturs – D vitamīns dabā sastopams tikai dažos pārtikas produktos. Produktu klāsts, kas satur šo vitamīnu, nav pārāk plašs, piemēram, D vitamīns pārtikā sastopams treknās zivīs (tādās kā siļķes, mencas, sardīnes), mazākā koncentrācijā tas atrodams arī olas dzeltenumā un mencu aknās [5].
D vitamīns – vai uzņemt papildus?
Tā kā mūsu platuma grādos saules gaisma un uzturs ļoti bieži nav pietiekams D vitamīna avots, lai parūpētos par savu veselību, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir nepieciešams uzņemt D vitamīnu papildu uztura bagātinātāju vai citu preparātu veidā [6]. Mūsdienās pieejams plašs klāsts D vitamīna produktu – pilienu, kapsulu, želejvitamīnu un pat izsmidzināmu spreju veidā. Galvenais pirms D vitamīna izvēles noskaidrot savu D vitamīna līmeni un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko devu optimāla D vitamīna līmeņa sasniegšanai.
Atsauces:
[1] Bouillon R., LeBoff M.S., Neale R.E. (2023). Health Effects of Vitamin D Supplementation: Lessons Learned From Randomized Controlled Trials and Mendelian Randomization Studies. Journal of Bone and Mineral Research.
[2] Anglin R.E.S. et al. (2013). Vitamin D and Depression: A Systematic Review and Meta-Analysis. The British Journal of Psychiatry.
[3] VITAL Telomere Sub-study (2025). Vitamin D supplements may slow biological aging. The American Journal of Clinical Nutrition.
[4] Gureviča, M., Pokšāne, D., Rasa, I. (2024). Praktiski Padomi D Vitamīna Lietošanā. Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija, Rīga.
[5] https://www.healthline.com/nutrition/9-foods-high-in-vitamin-d
[6] https://dvitamins.lv/par-d-vitaminu/kur-iegut-d-vitaminu/
